Pilskalni Pļaviņu novadā: Avotiņkalna pilskalns

Avotiņkalna pilskalns

Avotiņkalna pilskalns bija augsts un labi nocietināts pilskalns, taču I pasaules kara laikā tas tika daudz izpostīts ar kara rakumiem.

Avotiņkalns atrodas Pļaviņās Klintaines pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves labajā krastā mežu apaugušā kalnotā vietā starp Auzānu mājām un Daugavu.
Pilskalns savu nosaukumu ieguvis no tuvējā avota pie Avotiņu mājām, kura vieta tagad atrodas zem Pļaviņu HES ūdeņiem. Avotiņkalns kā pilskalns izmantots m. ē. 1. g. tūkst . otrajā pusē un 2. g. tūkst. sākumā, taču no 7. līdz 8. gs pilskalnu apdzīvoja senie latgaļi.

Avotiņkalns atrodas ar kokiem noaugušā kalnā.(skat.17.att.). Pilskalna Z puse ir augstāka, tā izceļas par 42 m, bet DR pusē kalns ir 10 - 18 m augsts.
Pilskalna plakums ir 40 m garš un 15 - 20 m plats, tas ir nedaudz kumpains. Kalna kaupres šaurākais un lēzenākais DA gals pārrakts ar trijiem grāvjiem, starp kuriem uzbērti divi ap 2 m augsti vaļņi. Pilskalna reljefu negatīvi ietekmējusi I pasaules kara darbība.

17. att. Avotiņkalna pilskalns. Autora foto.Uzņemts 2015. g. 29. novembrī

Avotiņkalna pilskalnu 7. - 8. gs apdzīvoja senie latgaļi. Viņi intensīvi bija nodarbojušies ar zemkopību un lopkopību

Arheoloģiskie izrakumi

20. gs. 70. gados pilskalnā tika veikti arheoloģiskie izrakumi arheologa Ēvalda Mugurēviča vadībā, kurā tika atrastas bezripas keramikas lauskas.

Pilskalna uzziņu vēsture

Pirmās ziņas literatūrā par pilskalnu 1900. gadā sniedz vācbaltiešu vēsturnieks Kārlis fon Leviss of Menars vācu valodā izdotajā ceļvedī „Kokenhusen und Umgebung”. 1930. gadā Avotiņkalna aprakstu un uzmērījumu publicēja pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš savā grāmatā „Latvijas pilskalni: Vidzeme”

Par Avotiņkalnu noslēpumaino vēsturi vēsta divas teikas. Pirmajā teikā vēstīts, ka Avotiņkalna pilskalnā esot dzīvojis kāds zintnieks, kuram kalna pašā virsotnē piederēja neliela māja. Pārējie ļaudis, kas dzīvojuši kalna pakājē, esot griezušies pie viņa pēc padomiem un, lai izzīlētu nākotni. Zintniekam piederējušas maģiskas spējas, viņš pratis dziedēt slimos un ievainotos no garīgām un fiziskām sāpēm. Savukārt otra teika vēsta, ka Avotiņkalna pilskalnā esot atradies augsts lūkošanas tornis, t.i, tur atradusies lūkotava. Lūkotava kalpojusi aizsardzības nolūkiem, tās pašā augšgalā varēja pārredzēt visu tuvāko apkaimi un vietējiem ļaudīm ziņot par ienaidnieku tuvošanos.

Avotiņkalna statuss mūsdienās

Avotiņkalns reģionāli pieskaitāms pie Vidzemes pilskalniem un ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ( Nr. 112.)
Mūsdienās pilskalns ir apskatāms, taču apaudzis ar kokiem, kas traucē gan tā aplūkošanu, gan arī aizsedz krāšņās apkārtnes ainavas.
Tāpat interesentiem Avotiņkalna pilskalna apskati var ietekmēt fakts, ka pilskalns ir privātīpašums un pēc Pļaviņu novada domes Pašvaldības īpašumu privatizācijas, atsavināšanas un zemes komisijas sniegtās informācijas, tas sadalīts četriem īpašniekiem:
1) īpašuma daļa ar kadastra nr. 32580070012 – Avotiņkalna „Pakalniņi” pieder Dainim Kozlovskim;
2) īpašuma daļa ar kadastra nr. 32580070052 – „Cimdiņi” – Imantai Graudiņai;
3) īpašuma daļa ar kadastra nr. 32580070114 – „Rīteru Avotiņi” – Kaijai Jucjus;
4) īpašuma daļa ar kadastra nr. 32580070162 – „Daugavkalni” – SIA „Daugavas mežsaimnieks”.