Lokstenes pilskalns

                     

                                       Lokstenes pilskalns

• Lokstenes pilskalns minēts daudzos vēstures avotos, sākot jau ar viduslaiku vācu hronikām. 
• Pilskalns bija viens no spēcīgākajiem centriem, kas varēja konkurēt ar turpat esošo Sēlpili un Kokneses pilskalnu.

                                      Pilskalna izveidošanās

• Lokstenes pilskalns atradās Daugavas krastā smailā zemes stūrī pie Lokstiņas upes ietekas Daugavā (skat.1.att.).
•  Pilskalna vēsturiskā izveidošanās iedalāma divos dzelzs laikmeta periodos - agrajā (3 .- 4. gs.) un vēlajā (5. - 11. gs. vidus).

1. att. Lokstenes pilskalns. Oskara Emīla Šmita foto. 1903. LNVM  krājums Nr. 38276

• Pilskalna uzbūvei bija  raksturīgas malas pret Daugavas  un Lokstiņas upi, kuras bija 10 m augstas un stāvas klintis. 
• Nelīdzens plakums (3150 m² ). Gar Daugavas krastu tas bija augstāks, bet virzienā uz ziemeļiem tam bija pāris metru slīpums. 
• Uz R un A no pilskalna tika konstatēts kultūrslānis, tas vietām bija intensīvi melns un 5-20 cm biezs, zem kura atsedzās  dolomīta radze.

                    

                                            Apdzīvotība

• Arheoloģisko izrakumu rezultātā, Lokstenes pilskalna apdzīvotība saistāma ar diviem periodiem - ar dzelzs laikmeta pilskalnu (3. - 5. gs.  un 5. - 11. gs. vidus) un viduslaiku mūra pili (14. - 15. gs). 
• Dzelzs laikmetā pastāvīga apdzīvotība konstatēta 3. - 5. gs., kad pilskalnu apdzīvoja sēļi. Intensīvāka tā kļūst ar 5. - 6. gadsimtu, kas turpinājās līdz 11. gs. vidum, kas saistīta ar latgaļu cilšu ienākšanu.
• Visapdzīvotākā vieta bija nelielā ieplaka plakumā pret Lokstenes upīti, tieši tur tika atklātas astoņas četrstūra guļbūvju paliekas, no kurām dažas uzskatāmas par būvēm saimniecības vajadzībām (rotkaļa darbnīca). 
• Uz agrāko pilskalnu apdzīvotību attiecas arī no akmeņiem krautais nocietinājumu valnis, kura platums ir 5 - 7 m un augstums 1 m.

                                     Saimnieciskā apdzīvotība

• Sēļu un latgaļu ciltis intensīvi bija nodarbojušās ar zemkopību, lopkopību, zvejniecību un medniecību. Lai iekoptu laukus tika veikta līdumu zemkopība, kurā tika izmantoti cirvji un kapļi. 
• Spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem, dominējošā bija trīslauku sistēma. Lokstenē sēja miežus, kviešus un zirņus.
• Lopkopībā, spriežot pēc arheoloģiskajiem izrakumiem, laikā no 5. - 10. gs. dominē mājdzīvnieku kauli (76,5%).

  

                          Sociālā un etniskā apdzīvotība

• Sēļu un latgaļu ciltīm bija līdzīgas apbedīšanas tradīcijas-mirušos apglabāja individuāli līdzenajos kapos kapu bedrēs,tā spilgtākais piemērs ir Priedaines kapulauks,kas atrodas vien 0,5 km no paša Lokstenes pilskalna.

• Par iedzīvotāju sociālo piederību liecina  5./6.gs. dzīvojošās radnieciskās saimju kopienas. Pilskalnā no kopienas atsevišķi izdalījusies arī turīgāko iedzīvotāju kategorija, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas - cirvji, šķēpi, jostas sprādzes, kaklariņķi u. c. 
•  Turpat mitinājušies arī amatnieki-bronzas un dzelzs apstrādātāji.
• Lokstenes pilskalnā tika konstatēti arī nocietinājumi ar 5 m platu, no akmeņiem uzbērtu valni, kuru nožogoja no kokiem veidotas sienas.
• Autors konstatē, ka pret Lokstenes pilskalnu ir vērsti arī uzbrukumi no citām baltu ciltīm.
• Par ilgstošo Lokstenes apdzīvotību dzelzs laikmetā  liecina  bezripas keramikas procentuālais pārsvars (56%).

                                Arheoloģiskie izrakumi

• Arheoloģiskie izrakumi Lokstenes pilskalnā arheologa Ēvalda Mugurēviča vadībā ilga trīs gadus (1962. - 1964. g. ), kurā tika atrastas ripas, bezripas un apmestās  keramikas lauskas, oglītes, kaula adatas fragmenti, dzelzs cirvji, dzelzs kruķadatas, kaklariņķa fragmenti, stikla krelles, graudberži, vērpjamās vārpstas skriemeļi, pavards, māla tīģeļu fragmenti, akmens cirvis, manšetveida un bronzas aproces, saktas, sirpis, naži un citi priekšmeti (skat.2.att.).

2.  att. Lokstenes pilskalnā atrastās dzelzs rotas un darbarīki.

Ē.Mugurēviča monogrāfija „Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi.3.-15.gs.arheoloģiskie   pieminekļi”

• Veicot Pļaviņu novada muzeja arhīva materiālu analīzi un izpēti, autore konstatē, ka dažus Lokstenes pilskalna arheoloģiskos priekšmetus ir uzgājis K. Līkums, kurš Lokstiņas upes krastā atradis izskalotu muldveidīgu zārku bez naglām

                                Pilskalna uzziņu vēsture

• 18. gs beigās publicisti L. Melins  un A. Hupels  izteica uzskatu, ka Lokstenes pilskalnā atradusies senā Jersika, taču 19. gs. 60. – 70 .gados kultūras darbinieks Jūliuss Dērings pamatoti noraidīja šo pieņēmumu un norādīja, ka pilsdrupas saistāmas ar 14. gs. dokumentos minēto Lokstenes pili.(skat.3.att.)
• 1375. gadā Lokstenes pili (Locksteen) izlaupīja lietuviešu karaspēks karavadoņa Ķēstuša vadībā. Pēc lietuviešu uzbrukumu beigšanās 15. gadsimtā pils zaudēja savu stratēģisko nozīmi un 1437. gadā arhibīskaps Henings Šarpenbergs pili (slote tor Loxte) un muižu pie Lokstiņas upes (Loxsten, Loxctenbeke) izlēņoja tur mītošajam bruņiniekam Johanam (Hansam) no Lokstenes. Pēc viņa nāves 1457. gadā pili un ciemu (Lowxten) mantoja viņa audžudēls Arends (Arnts) Štokmanis. 16. gadsimtā vecā pils (Loxstenn) pēdējo reizi pieminēta 1518. gadā. 
• Jaunais muižas centrs atradās apmēram kilometra attālumā no pilskalna, to sāka īpašnieku vārdā dēvēt par Stukmaņu muižu (Stockmannshof) 
• Informāciju par Lokstenes pilskalnu ir devuši arī vācbaltiešu vēsturnieks Kārlis fon Leviss of Menars, latviešu pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš, latviešu arheologi Ēvalds Mugurēvičs un Juris Urtāns.

3. att. Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā. Skatīts 21. 04. 2016. Pieejams: https://lv.wikipedia.org/wiki/Lokstenes_viduslaiku_pils

                                 Pilskalna statuss mūsdienās

• Lokstenes pilskalns tika appludināts 1965. gadā, uzbūvējot Pļaviņu hidroelektrostaciju un ierīkojot ūdenskrātuvi. 

• Mūsdienās no pilskalna ir saglabājusies tikai sala, kas atrodas privātīpašuma teritorijā. 

                                                  Attēli

              

4. att. Lokstenes pilskalna sala mūsdienās. Autores foto. Uzņemts 2015. g. 17. jūlijā.

5. att. Ernesta Brastiņa Lokstenes pilskalna uzmērojums 1924. g. 13. jūnijā