Mežmalu pilskalns
Gar
senās Daugavas gultni, kādreiz tik ļoti mazpazīstams, atradās kāds visumā vāji
nocietināts pilskalns. Mežmalu pilskalns savu nosaukumu guvis no netālu apdzīvotajām
mājām – "Mežmalas". Šo māju saimnieks 20. gs. 20. gados savā tīrumā esot atradis cilvēku kaulus un
šaurasmens cirvi ( 7. - 8. gs.).
Pilskalna izveidošanās
- Mežmalu pilskalns atradas Klintaines pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils šoseju tās 116. km un 0, 5 km uz DR no Mežmalu mājām, tā sauktajā Lejassilā.
- 1, 5 km uz A no Mežmalu pilskalna atrodas Oliņkalna pilskalns. Pilskalns atradās gravas malā, ko no vienas puses norobežoja Daugavas stāvais senais krasts, kurš sasniedza 15 m augstumu, no otras puses 30 m platā un 150 m garā grava, kas šķēla seno Daugavas krastu.
- Pilskalna ZA stūrī pie vaļņa konstatējams 1, 5 – 2 m plats grāvis. Valņa garums 105 m. Tādējādi norobežots ap 5000 m2 liels līdzens plakums.Arheoloģisko izrakumu gaitā pilskalna A nogāzē konstatēts 0, 7 m biezs kultūrslānis.
- Pilskalna vēsturiskā izveidošanās konstatējama no 7 .- 10. gs. vidus, kad to apdzīvoja senie latgaļi.
Apdzīvotība
- Mežmalu
pilskalna apdzīvotību var raksturot divos veidos - raksturojot iedzīvotāju
saimniecisko darbību, nosakot un raksturojot etnisko piederību.
Saimnieciskā
apdzīvotība
- Mežmalu
pilskalna iedzīvotāju saimnieciskās dzīves raksturošanai ir ierobežots
arheoloģisko izrakumu raksturs, taču ir pieejami neliels skaits izrakumu
materiālu.
- Pilskalna iedzīvotāju pamatnodarbošanās
bija lopkopība un medniecība, par to liecina
arheoloģisko izrakumu gaitā iegūtie pierādījumi.
- Visvairāk tika audzēti sīklopi
un liellopi, taču medījamos dzīvniekus pārstāvēja lācis.
- Pilskalna
iedzīvotāji nodarbojās arī ar amatniecību, ko pierāda arheoloģisko izrakumu
gaitā atrastie dzelzs sārņi (155 gab.), māla tīģelīši, kas liecina par krāsaino
metālu apstrādi pilskalnā un bronzas priekšmeti.
- Mežmalu pilskalnā atrasta
tikai bezripas keramika. Dominējošo daļu (70%) sastāda apmestā keramika, tad attiecīgi
gludā (27%) un spodrinātā (3%).
- Dzelzs sārņu samērā lielais skaits liecina, ka
izrakumu tuvumā bijusi dzelzs ieguves krāsns.
Etniskā piederība
- Mežmalu
pilskalna iedzīvotāju etniskā piederība, analizējot atrastās rotaslietas un
keremikas lauskas, kā arī nosakot apdzīvotības laiku – 7.-10.gs., saistīta ar
latgaļu ciltīm.
- To pierāda latgaļu arheoloģiskais materiāls, kurš tika iegūts
izrakumu gaitā.
- Mežmalu pilskalna apdzīvotības laiks-7.-10.gs- ir laiks, kad
notiek latgaļu cilts kopienu intensīva pārvietošanās.
Arheoloģiskie
izrakumi
- Mežmalu
pilskalnu 1963. gadā atklāja arheologs Ē. Mugurēvičs un viņa vadītā arheologu
komanda.
- Pilskalnā divās vietās 90 m2 kopplatībā tika izdarīti arheoloģiskie
pārbaudes izrakumi no 1963. gada 31. jūlija
- 9. augustam.
- Lai
veiktu plānotus arheoloģiskos izrakumus, pilskalna platība tika sadalīta divos
pārmeklējamos laukumos, kuros tika atrasti vairāki priekšmeti : bezripas māla
trauku lauskas, bronzas zoomorfie piekariņi, krelles, māla tīģelīšu fragmenti,
dzelzs spieķadata, dzelzs nazis, māla vērpjamās vārpstas skriemeļi, dzelzs
sprādzes, spirālgredzena fragmenti.
- Arheologs
Ē.Mugurēvičs, noslēdzot Mežmalu pilskalnā iegūtā arheoloģiskā materiāla
analīzi, secināja, ka „Mežmalu pilskalna
kā dzīvesvietas un amatniecības centra izzušana ap 10.gs. visu
skaidrojama ar to, ka sakarā ar agro feodālo attiecību veidošanos dzīve
koncentrējas tādos centros, ko varēja vieglāk nocietināt un kam bija plašāka
dzīvei izmantojamā teritorija. Ap šo laiku, kad dzīve apraujas Mežmalās, kā
jauns aplūkojamā novada centrs izvirzās Oliņkalns. ”
Pilskalna
uzziņu vēsture
- Informācija
par Mežmalu pilskalnu ir sniegta arheologu Ē. Mugurēviča un J. Urtāna
publicētajos materiālos.
Pilskalna
statuss mūsdienās
- Mežmalu
pilskalns un tā apkārtne 20. gs 60. gadu otrajā pusē izmantota kā karjera vieta
dolomīta ieguvei, pēc tam izstrādātais karjers appludināts ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņiem.
- Mežmalu pilskalna iedzīvotāju saimnieciskās dzīves raksturošanai ir ierobežots arheoloģisko izrakumu raksturs, taču ir pieejami neliels skaits izrakumu materiālu.
- Pilskalna iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija lopkopība un medniecība, par to liecina arheoloģisko izrakumu gaitā iegūtie pierādījumi.
- Visvairāk tika audzēti sīklopi un liellopi, taču medījamos dzīvniekus pārstāvēja lācis.
- Pilskalna iedzīvotāji nodarbojās arī ar amatniecību, ko pierāda arheoloģisko izrakumu gaitā atrastie dzelzs sārņi (155 gab.), māla tīģelīši, kas liecina par krāsaino metālu apstrādi pilskalnā un bronzas priekšmeti.
- Mežmalu pilskalnā atrasta tikai bezripas keramika. Dominējošo daļu (70%) sastāda apmestā keramika, tad attiecīgi gludā (27%) un spodrinātā (3%).
- Dzelzs sārņu samērā lielais skaits liecina, ka izrakumu tuvumā bijusi dzelzs ieguves krāsns.
Etniskā piederība
- Mežmalu pilskalna iedzīvotāju etniskā piederība, analizējot atrastās rotaslietas un keremikas lauskas, kā arī nosakot apdzīvotības laiku – 7.-10.gs., saistīta ar latgaļu ciltīm.
- To pierāda latgaļu arheoloģiskais materiāls, kurš tika iegūts izrakumu gaitā.
- Mežmalu pilskalna apdzīvotības laiks-7.-10.gs- ir laiks, kad notiek latgaļu cilts kopienu intensīva pārvietošanās.
Arheoloģiskie izrakumi
- Mežmalu pilskalnu 1963. gadā atklāja arheologs Ē. Mugurēvičs un viņa vadītā arheologu komanda.
- Pilskalnā divās vietās 90 m2 kopplatībā tika izdarīti arheoloģiskie pārbaudes izrakumi no 1963. gada 31. jūlija - 9. augustam.
- Lai veiktu plānotus arheoloģiskos izrakumus, pilskalna platība tika sadalīta divos pārmeklējamos laukumos, kuros tika atrasti vairāki priekšmeti : bezripas māla trauku lauskas, bronzas zoomorfie piekariņi, krelles, māla tīģelīšu fragmenti, dzelzs spieķadata, dzelzs nazis, māla vērpjamās vārpstas skriemeļi, dzelzs sprādzes, spirālgredzena fragmenti.
- Arheologs Ē.Mugurēvičs, noslēdzot Mežmalu pilskalnā iegūtā arheoloģiskā materiāla analīzi, secināja, ka „Mežmalu pilskalna kā dzīvesvietas un amatniecības centra izzušana ap 10.gs. visu skaidrojama ar to, ka sakarā ar agro feodālo attiecību veidošanos dzīve koncentrējas tādos centros, ko varēja vieglāk nocietināt un kam bija plašāka dzīvei izmantojamā teritorija. Ap šo laiku, kad dzīve apraujas Mežmalās, kā jauns aplūkojamā novada centrs izvirzās Oliņkalns. ”
Pilskalna uzziņu vēsture
- Informācija par Mežmalu pilskalnu ir sniegta arheologu Ē. Mugurēviča un J. Urtāna publicētajos materiālos.
Pilskalna statuss mūsdienās
- Mežmalu pilskalns un tā apkārtne 20. gs 60. gadu otrajā pusē izmantota kā karjera vieta dolomīta ieguvei, pēc tam izstrādātais karjers appludināts ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves ūdeņiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru