Oliņkalna pilskalns

                                   Oliņkalna pilskalns

Oliņkalns bija viens no lielākajiem  un skaistākajiem pilskalniem visā Latvijā. Tas savas skaistās apkārtnes dēļ, augsto un stāvo klinšu dēļ bija pazīstams galvenokārt kā tūristu apskates objekts, alpīnistu treniņu vieta un dažādu mākslinieku piesaistes vieta. 20. gs. 50. gados, kad tika uzstādīta estrāde,uz Oliņkalnu saradās  pilns dziedātāju ar savām skanīgajām balsīm no visas Latvijas. Pilskalns tika ierīkots stratēģiski ļoti izdevīgā vietā, kur Daugavas krāčainie ūdeņi lauzās pa samērā šauru gultni.

• Vēsturiski Oliņkalns ietilpa spēcīgajā latgaļu pilsnovadā ar nosaukumu Alene – Olina. 
• 1211.gadā Rīgas arhibīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis savā starpā sadalīja latgaļu zemes (Lettia). 
• Pēc latgaļu zemju dalīšanas Alenes-Olinas pilsnovads nokļuva Zobenbrāļu ordeņa īpašumā,  taču pēc tam ordenis to samainīja bīskapam pret diviem ciemiem.

                                Pilskalna izveidošanās

• Oliņkalna pilskalns bija ierīkots zemesragā, ko no vienas puses veidoja 20 m augstais Daugavas klinšainais krasts, tā sauktā Andreja klints, bet pārējā pusē Daugavas sengultne – Dūņuleja .(skat.7.att.)

7. att.  Skats uz Oliņkalnu no Sēlpils puses. Alberta Glāznieka foto. Uzņemts 1961. 

• Oliņkalns mūsdienās  ir kokiem apaugusi sala  Daugavā  iepretim Sēlpilij Daugavas kreisajā pusē un Stukmaņiem Daugavas labajā pusē (skat.8.att.).

8. att. Oliņkalna pilskalna sala. Autores foto.Uzņemts 2015. g. 21.augustā

•  Pret Dūņuleju Oliņkalna stāvā mala bija 10–12 m augsta.
•  DR pusē zemesragu nodalīja 175 m garš un līdz 10–12 m augsts valnis. 
• Oliņkalnam atšķirībā no citiem pilskalniem bija liels, izlīdzināts plakums (platība ap 2,3 ha),kuram bija trīsstūrveidīga forma. Tā sānu garums bija 220 m. 
• Plakuma kultūrslānis bija 20 - 120 cm biezs, viendabīgs, bez noslāņojumiem. Pilskalna plakuma  ieplakas kultūras slānis pēc estrādes  un soliņu uzbūvēšanas, stipri sajaukts.  Zem kultūrslāņa atsedzās dolomīta radze. 
• Pilskalns vēsturiski  izveidojās un pastāvēja 10. - 12. gs., kad to apdzīvoja senie latgaļi.

                                        Apdzīvotība

• Oliņkalna pilskalna vēsturiskajā apdzīvotībā spilgti izpaudās  saimnieciskie faktori - lauksaimniecība, tirdznieciskie sakari , amatniecība, medniecība, politiskie un kultūras sakari, būvniecība, kā arī iedzīvotāju sociālā un etniskā piederība. 

• Oliņkalnu sāka apdzīvot un nocietināt 10.gs. otrajā pusē. Pilskalna vislielākais uzplaukuma laiks datējams ap 11. gs. otro pusi, taču sākot ar 12.gs. 
• Oliņkalns  pārdzīvo krīzi, kura rezultātā tas sāka zaudēt savu politiskā centra nozīmi. Dzīve pilskalnā stipri sašaurinājās, koncentrējoties tikai pie lielā zemju vaļņa.

                                Saimnieciskā apdzīvotība

• Arheoloģisko izrakumu gaitās par zemkopību Oliņkalna pilskalnā ir iegūts pavisam maz materiālu. Šādu materiālu trūkums skaidrojams ar Oliņkalna kā amatniecības un militārā centra iezīmēm. 

• Pilskalna iedzīvotāji vairāk nodarbojušies ar lopkopību, par to liecina mājdzīvnieku kaulu lielais pārsvars ( 80, 1%), salīdzinot ar meža zvēru kauliem (19, 9 %). Salīdzinājumā ar pārējiem latgaļu pilskalniem, Oliņkalnā konstatēts  samērā mazs cūku, bet palielināts zirgu skaits.

• Oliņkalna izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis pie 10.-12.gs. Latvijas teritorijā lielākā ūdens un sauszemes ceļa – Daugavas,labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības un kultūras sakaru attīstību.

• Oliņkalna iedzīvotāji ir veidojuši tirdznieciskos sakarus ar Rietumu un Austrumu  zemēm, kas īpaši izpaudās 11.gs. otrjā pusē. Oliņkalna iedzīvotāji tirgojušies ar anglosakšiem un vāciešiem, iespējams, ka pat uz kādu brīdi bijuši krievu meslu atkarībā. To pierāda arheoloģisko izrakumu gaitā iegūtie pierādījumi, kas liecina svešzemnieku klātbūtni – vācu valdnieka Konrada II (1024-1039), viņa dēla Heinriha III (1039-1056) un anglosakšu valdnieka Harolda (1035-1040) kaltās monētas. 

• Oliņkalna iedzīvotāji no senkrieviem ir importējuši dažādus priekšmetus, piemēram, jostas sprādzes, apkalumus, šīfera vārpstas skriemeļus  u.c. 

• Senkrieviem ar oliņkalniešiem ir bijuši arī konflikti, par to liecina uz 11.-12.gs. attiecināmā bulta, kādai līdzīgas sastopamas Krievzemē.

• Tāpat kā visas Pļaviņu apkārtnes dzīves vietās, arī Oliņkalnā plašāko atradumu grupu veido māla trauku lauskas. Pēc darināšanas veida keramikas atradumus var iedalīt ripas    (66%) un bezripas (34%) mālu trauku lauskās.

• Arheoloģiskie izrakumi pierāda, ka  pilskalnā būvētās celtnes (atsegti 24 objekti) bija nedaudz zemē iedziļinātas četrstūrainas guļbaļķu būves. 
• Oliņkalna pilskalna apdzīvotības sākumā un beigās varēja apdzīvot  ap 75-100 cilvēku, bet pilskalna vislielākā uzplaukuma laikā ( 11.gs. otrajā pusē)- 300-350 cilvēku. Hronoloģiski atšķirīgo celtņu un objektu izvietojums liecina, ka atsevišķos  vēstures periodos visa pilskalna teritorija nav bijusi vienmērīga apdzīvotība. Pilskalna apdzīvotības sākuma periodā (10 .gs. otrajā pusē- 11. gs. pirmajā pusē) dzīve koncentrējusies  Oliņkalna A galā. 
• Pēc kādas katastrofas 12. gs. sākumā pilskalna iedzīvotāju dzīve koncentrējusies ieplakā pie lielā zemju vaļņa. 
• Oliņkalns sāka zaudēt savu politiskā centra nozīmi, sakarā ar Sēlpils un Kokneses izvirzīšanos un ekonomiskās dzīves uzlabošanos. 

                           Etniskā  un sociālā piederība

• Pilskalnu 10. - 12. gs. apdzīvoja senie latgaļi. Iedzīvotāju vidū izveidojās ciemu kopienas, kuras  tika  nodarbinātas lielā zemju vaļņa celtniecībā. Celtniecības organizēšanā bija nepieciešama politiska vara. 

• Autors konstatē, ka sākoties šādai darba un pārvaldes struktūrai, ir veidojusies kārtu sabiedrība. Vaļņa celtniecībai bija nepieciešamas zināšanas fortifikāciju būvē, tāpēc bija nepieciešamība pēc attiecīgiem amatniekiem. 

• Pilskalnā dzīvojuši arī turīgie iedzīvotāji, par to liecina pēc Radžu kapulauka materiāliem atrastie piederumi : jostas piederumi, bronzas spirālītes un stīpiņas apģērba un galvassegas izgreznošanai.

                             

                                Arheoloģiskie izrakumi

• 1959. - 1962. gadā  sakarā ar Pļaviņu HES būvniecību Ē. Mugurēviča vadībā apmēram 1/5 Oliņkalna teritorijas  ( 4503 m² ) izpētīja arheoloģiskajos izrakumos.

•    1948.gadā pilskalnā tika veikti vairāki zondējumi. Latvijas PSR ZA Vēstures institūts laikā no 1959. g. 6.maijam līdz 15. jūlijam uzsāka izrakumus, lai varētu izpētīt pilskalna plakuma daļu, kur bija paredzēti estrādes celtniecības zemju darbi. 

•   1960 .gadā tika veikti  arheoloģiskie izrakumi, jo Oliņkalna teritorija ietilpa zonā, kura bija paredzēta appludināt Pļaviņu HES celtniecības gaitā. Tajā pašā gadā tika izpētīta 782 m² liela teritorija.

• Lai veiktu plānotus arheoloģiskos izrakumus, pilskalna platība tika sadalīta XXXIII  pārmeklējamos laukumos, kuros tika atrasti vairāki priekšmeti: dzelzs izkapts asmens fragmenti, graudberži, slīpejamie akmeņi un galodas, dzirkles, īleni, naži, šujamadatas, kaula adatas, vērpjamās vārpstas skriemeļi, šķiltavdzelzis, metāla trauki, šķēpi, zirglietas, dzelzs spieķadatas, stopsaktas, pakavsaktas, kaklariņķi, zvārgulīši, krelles, aproces, gredzeni, bronzas stīpiņas, jostas sprādzes un apkalumi, ripas un bezripas mālu trauku lauskas u.c.

•   Veicot Pļaviņu novada muzeja arhīva materiālu analīzi un izpēti, autore konstatē, ka ir sniegta informācija par Pļaviņu iedzīvotāju atrastajām senlietām pilskalnos. 
• 1950. g. Dūņulejas iedzīvotājs Kārlis Līkums Oliņkalna pilskalna pakājē, pašā Daugavas malā, atradis maza izmēra monētas. Salīdzinot arheologa Ē. Mugurēviča  grāmatas „Oliņkalns un Lokstenes pilsnovadi. 13. - 15.gs. arheoloģiskie pieminekļi”  sniegto informāciju par Oliņkalna pilskalnā atrastajām svešzemju monētām, var piekrist, ka pilskalna iedzīvotājiem ir bijuši tirdznieciskie sakari ar citām zemēm.

•   Oliņkalna arheoloģisko izrakumu izpētē informāciju ir sniedzis arī pilskalnu pētnieks A. Pupiņš, kurš laikā no  1959. g. 6. maija līdz 1961. g. 10. novembrim atrada zilu stikla krelli (ievestu no Bizantijas), bronzas pakavsaktu, trapecveida piekariņus, vienu zvārgulīti, 1/6 daļu no apmestās keramikas trauka, tīkla fragmentu.
• Arheoloģisko izrakumu pasākumos ir piedalījušies arī Pļaviņu vidusskolas skolēni (skat.9.att.)

9. att. Skolēnu līdzdalība izrakumos Oliņkalna pilskalnā. Pļaviņu novada muzeja arhīvs.

Uzņemts 1960. g.

                               Pilskalna uzziņu vēsture 

• Oliņkalns kā pilskalns minēts kopš 19. gs. beigām. Mākslinieks F. Kruze  savā zīmētajā plānā 1839. gadā attēloja  Oliņkalna shematiskajiem uzmērījumu. Tāpat Oliņkalns bieži ir minēts tūristu literatūrā.
• 1930. gadā Oliņkalna aprakstu un uzmērījumu publicēja publicēja pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Tāpat arī vācbaltiešu vēsturnieks Kārlis fon Leviss of Menars veicis samērā precīzus Oliņkalna mērījumus. 
• Mākslinieka F. Kruzes 1839. gada zīmētajā plānā var redzēt vienu no vecākajiem Oliņkalna shematiskajiem uzmērījumiem.
• 20. gs. pirmajā pusē un līdz tā applūdināšanai, Oliņkalns bija pazīstams galvenokārt kā tūristu apskates objekts, Sarkanā Krusta, Mazpulku organizācijas pasākumu un sacensību organizēšanas vieta, kā arī alpīnistu treniņu vieta un PSRS mēroga sacensību norises vietā alpīnismā  (skat.10.att.)

10. att. Alpīnistu sacensības Oliņkalnā 1959. g. Alberta Glāznieka foto. Uzņemts 1961.g.

• 20. gs. 50. gados Oliņkalna pilskalnā tika veikti būvniecības darbi, kuru rezultātā tika izveidota brīvdabas estrāde. Līdz pilskalna applūdināšanai sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību , Oliņkalna estrādē regulāri tika organizēti dažādi kultūras pasākumi – Dziesmu dienas, tautisko deju koncerti, kā arī Dziesmu un Deju svētki (skat. 11.att.).

   11. att. Pļaviņu rajona Dziesmu diena Oliņkalna estrādē 1957. gadā. Pļaviņu novada muzeja  arhīva foto

                             Pilskalna statuss mūsdienās

• Oliņkalna pilskalns atrodas  Klintaines pagastā 5 km lejpus Pļaviņām un ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (Nr. 116). 
• Sakarā ar Pļaviņu HES būvniecības darbiem, Oliņkalna pilskalns nonāca applūdināmajā zonā. Mūsdienās apskatei ir pieejama tikai Oliņkalna pilskalna daļa, kas ir kā sala Daugavas upē. 
• Oliņkalna pilskalna sala atrodas privātīpašuma teritorijā ar kadastra nr. 32580090071. Teritorijas apmeklēšanai ir nepieciešama teritorijas īpašnieka Vernera Lākina atļauja.